2017-08-18

2017-08-18

Par noliktavām pārvērtušās daudzdzīvokļu mājas – apdraudējums pašiem iedzīvotājiem

Aptuveni divu no trīs daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji koplietošanas telpās ir sakrājuši nelietojamas mantas. Šādu tendenci novēro dažādās Lietuvas pilsētās mājokļa apsaimniekošanas sabiedrības pārvaldošā uzņēmumu grupa “Civinity”, kuras darbinieki gada laikā visā Lietuvā iztīra vairākus desmitus ar dažādām mantām aizkrautos daudzdzīvokļu pagrabus, bēniņus un citas koplietošanas telpas. Daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās sakrātās mantas ne tikai apgrūtina piekļuvi pie mājas inženiertehniskajām sistēmām, bet arī var radīt apdraudējumu iedzīvotāju drošībai.

“Administrējot daudzdzīvokļu mājas visā valstī, mūsu pieredze atklāja, ka daudzās vietās ir līdzīga problēma – aptuveni 70–80 procenti no daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpām ir piekrauti ar nevajadzīgām mantām. Tas rada reālu ugunsgrēka risku, savukārt avārijas gadījumā var traucēt mūsu speciālistiem ātri atklāt bojājuma iemeslu un to novērst īsā laikā. Veicot regulāru mājas inženiertehnisko sistēmu apkopi, aizkrautās telpās ir arī sarežģīti piekļūt iekārtām un savlaicīgi konstatēt bojājuma pazīmes”, – apgalvo “Civinity” pārstāvis, sabiedrības “Vitės valdos” direktors Vaids Barakausks (Vaidas Barakauskas).

Pēc viņa teiktā, uzņēmumu darbībā ir bijuši vairāki gadījumi, kad ar nevajadzīgām mantām aizkrautā daudzdzīvokļu pagraba dēļ avārijas vietas noteikšana ilga vairākas stundas, bet tajā laikā tika appludinātas iedzīvotāju noliktavas un tajās esošās mantas, mājā ilgāku laiku nebija iespējams padot ūdeni.

 

Kļūst arī par ugunsgrēka avotu

Tomēr, pēc V. Barkauska teiktā, aizkrauto koplietošanas telpu daudzdzīvokļu mājās dēļ lielākais apdraudējums rodas pašu iedzīvotāju drošībai, piemēram, var palielināties ugunsgrēka risks vai kļūt apgrūtināta iedzīvotāju iespējas veiksmīgi evakuēties ugunsgrēka laikā. Piecās valsts pilsētās daudzdzīvokļu mājas apsaimniekojošā sabiedrība rēķina, ka vismaz reizi gadā tiek fiksēti gadījumi, kad mājas pagrabā vai bēniņos sakrātās mantas kļūst par ugunsgrēka avotu.

“Prasība visās mājas koplietošanas telpās nodrošināt kārtību – ne bez pamata paredzēta tiesību aktos, – skaidro V. Barakausks. – Sakārtot mājas pagrabus, bēniņus vai kāpņu telpas ir iedzīvotāju pienākums vai arī to var izdarīt daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs. Diemžēl iedzīvotāji to dara reti – ievērojam, ka tīrīt pagrabus vai bēniņus daudzdzīvokļu mājās mums nākas 1–2 reizes mēnesī. Protams, par šo pakalpojumu iedzīvotājiem nākas maksāt, tāpēc taupīšanas nolūkos tiem vienkārši būtu jāuztur kārtība mājas koplietošanas telpās”.

 

Krāj nevajadzīgas vecas lietas

Kā rāda “Civinity” grupas uzņēmumu pieredze, pagrabos un bēniņos iedzīvotāji mēdz krāt vecas mēbeles, velosipēdus, dažādus sadzīves priekšmetus, būvmateriālus, taču gadās arī nolietotas riepas, citas automobiļu daļas, santehnikas iekārtas.

Starp citu, ja Kauņā, Klaipēdā vai Palangā biežāk sastopamā problēma ir ar nevajadzīgām mantām piekrautie pagrabi un aizkrautās evakuācijas izejas, tad Viļņas Vecpilsētā parasti sastopami piegružoti bēniņi. Bieži vien vecu ēku bēniņos sakrāto atkritumu daudzums var sasniegt vairākas tonnas un radīt apdraudējumu jumta konstrukciju stabilitātei.

Parasti mantas krājošie iedzīvotāji diezgan kūtri reaģē uz apsaimniekotāja mudinājumiem atbrīvot telpas un nevēlas uzņemties atbildību par saviem sakrātajiem atkritumiem. Tāpēc, ja pastāv tiešs drauds mājas iedzīvotāju drošībai, traucējošās mantas tiek aizvestas pēc apsaimniekotāja iniciatīvas.

Tomēr, kā atzīmē “Civinity” pārstāvis, ir gadījumi, kad apsaimniekotājam iepriekš paziņojot par plānoto nevajadzīgo mantu izvešanu no koplietošanas telpām, iedzīvotāji steidz tās sakārtot paši, bet biežāk gadās tādi, kas, izmantojot izdevību, atbrīvojas no citām vairs neizmantojamām mantām un koplietošanas telpās nogādā vēl vairāk sadzīvē neizmantojamu priekšmetu.

Nekārtīgi kaimiņi kļūst par visas mājas problēmu

Lai arī kā būtu, visvairāk daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji cieš no kaimiņiem, kuri ļaunprātīgi vai veselības traucējumu dēļ savos dzīvokļos krāj atkritumus, tur daudz dzīvnieku vai citādāk rupji pārkāpj higiēnas normas. Piemēram, viena Kauņas iedzīvotāja sava dzīvokļa vannā turēja 30 kaķus, savukārt cits Kauņas iedzīvotājs bija paņēmis 17 suņus. Ir arī gadījums, kad no veca Palangas iedzīvotāja dzīvokļa apsaimniekotājam reizi pusgadā nākas izvest lielu daudzumu atkritumu, ko viņš arvien no jauna sanes savā mājā. Tikmēr Klaipēdā no slima kaimiņa, kas atsakās no palīdzības, kuram ir tieksme savā dzīvoklī sanest ne tikai mantas, bet arī sadzīves atkritumus, daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem palīgā nācās steigties ne tikai mājokļa apsaimniekotājam, bet arī Sabiedriskās veselības centra speciālistiem un policijas amatpersonām.  

Šādā gadījumā no nepatīkamās smakas, grauzēju vai citu kaitēkļu izplatīšanās var ciest visa daudzdzīvokļu mājas kopiena. Ja iedzīvotājs nereaģē uz kaimiņu un apsaimniekotāja brīdinājumiem sakārtoties, viņa dzīvokli var sakārtot tikai pēc tiesas atļaujas saņemšanas.

“Civinity” uzņēmumu grupai pieder tādas mājokļa apsaimniekošanas sabiedrības Lietuvā kā “Senamiesčio ūkis”, “Ozo miestas”, “Būsto valda”, “Debreceno valda”, “Vitės valdos”, “Klaipėdos bendrabutis”, “Palangos butų ūkis”, “Kretingos būstas”, mājokļa un komerctelpu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi Latvijā kā AS “Hausmaster”, SIA “CS Komercserviss”, SIA “Home Master”, SIA “Labo namu agentūra”, SIA “Jūrmalas Naimsaimnieks” u. c.